Putenis, lietus, peļķes, bedres un tumsa. Kas var būt labāks par šo kombināciju? Gandrīz jebkas, bet vēl sliktāk ir tādos apstākļos stāvēt ielas malā un peļķē skrūvēt rezerves riteni vai saukt evakuatoru, sekojoši kam iedzīvoties vēl arī liekos izdevumus, pērkot jaunas riepas.

Tā kā šī ziema vismaz vēl mēnesi netaisās ne beigties, ne arī sākt normāli uzvesties, bet bedres šajos apstākļos aug ne pa dienām, bet stundām (un tās visas operatīvi aizlāpīt diemžēl fiziski nav neviena ceļu uzturētāja spēkos), sagatavoju kopsavilkumu, kā pasargāt sevi un sava auto riepas no nepatīkamiem pārsteigumiem, jo būs vien jāsadzīvo.

1. Skaties uz ceļu, ievēro distanci. Lai netrāpītu bedrē, tā vispirms ir jāpamana.
2. Stūrē. Bedre, kurā netiek iebraukts, bojājumus nerada.
3. Bremzē un atlaid bremzes pirms trieciena, atslogojot priekšu. Mazāks ātrums, mazākas sekas.

Pirmkārt, vislētāk ir bedrē neiebraukt. Kā?

1. Skaties uz ceļu, ievēro distanci.

Priekšā braucošais var mēģināt pēdējā brīdī kādu bedri apbraukt, bet tev vairs nebūs laika noreaģēt un izvairīties.

Nerunājot par to, kāpēc arī visādi citādi vajag ievērot distanci, pārāk maza distance šajā gadījumā nozīmē vēl arī to, ka gluži vienkārši nav iespējams pārskatīt pašu ceļa segumu gana tālu uz priekšu, lai saprastu, kur labāk braukt.

Pareiza distance glābj vēl arī tā, ka tu jau laicīgi redzēsi, kas notiek ar ceļu tālu priekšā, to segumu pat vēl nemaz neredzot. Priekšā braucošais pēkšņi nošūpojas vai, sliktāk, spēcīgi nokratās - ahā, tātad tur ir nelīdzenums, kam vari jau sākt gatavoties.

Vēl svarīgs moments ir pozīcija savas joslas ietvaros - bedres parasti koncetrējas tur, kur brauc visi. Turpat arī veidojas rises, ko īpaši viegli novērot, ja tās (gluži kā tagad) pilnas ar ūdeni. Tāpēc labāk izvēlēties pozīciju joslā nedaudz pa labi vai pa kreisi no šīs vairākuma lietotās trajektorijas - no lielākās daļas bedru šādi izvairīsies pavisam automātiski.

Jau minētā sliktas redzamības un applūdušas brauktuves kombinācija ir bīstama vēl arī tādā veidā, ka visas bedres nemaz nav iespējams pamanīt. Tāpēc caur aizdomīgām peļķēm nebrauc (apbrauc vai apstājies un pagaidi, ja kāds brauc pretī un nevar droši izmainīties) vai brauc lēnām un īpaši uzmanīgi. Tādā veidā izvairīsies arī no kāda nejaušas apšļākšanas ar ūdeni vai ļoti dārga remonta, neveiksmes gadījumā saraujot ūdeni aiz gaisa filtra un nonākot līdz dzinēja hidrotriecienam.

2. Stūrē.

Pamanīt bedri ir tikai puse darbiņa. Otra puse ir attiecīgi reaģēt. Par laimi visas automašīnas ir aprīkotas ar elementāru vadības ierīci - stūri, kas ļauj kaitniecisko šķērsli apbraukt.

Tieši tik vienkārši - nebrauc bedrē iekšā, stūrē tai apkārt. Problem solved.

Stūri gan nevajag raustīt, bet censties to darīt plūdeni, citādi, īpaši uz slidena seguma, var gadīties nelāgi. Jāatceras arī, ka aizmugurējie riteņi neiet tieši pa pēdām priekšējiem kā vilciens pa sliedēm, bet gan savā trajektorijā nedaudz atpaliek, tāpēc jāuzmanās, lai, izvairoties trāpīt bedrē ar priekšu, neiekrīti tajā ar aizmuguri.

Stūrējot, protams, jāatceras, cik plata ir tava josla - vai pietiks vietas savā, vai pieejama blakus josla, lai, ieslēdzot pagriezienu un pārkārtojoties, varētu izvairīties no bedres. Ja brauksi divās rindās pa Valdemāra ielu, tad pilnīgi droši, ka brīva sānu intervāla manevra veikšanai vairs nebūs, bet tas, kura dēļ spiedīsies maliņā, remontu un jaunas riepas tev diez vai uzsauks. Joslu platums pārsvarā pie mums ļauj tīri ok izvērsties arī savējās ietvaros.

Noderēs arī korekta roku pozīcija uz stūres (kaut kas no plkst. 9 - 10 kreisajai rokai un 2 - 3 labajai). Ja čiliņā kruīzēsi ar vienu šķību roku, tad efektīvi reaģēt un kaut ko apstūrēt būs krietni grūtāk. Šis attiecas braukšanu jebkad un jebkādos apstākļos.

Tomēr, lai kā arī necenstos, šad un tad gadīsies, ka izvairīties vairs lāga nav iespējams. Būs vien jābrauc tajā bedrē iekšā, bet arī to ir iespējams darīt, pēc iespējas samazinot potenciālos zaudējumus.

3. Bremzē. Un atlaid bremzi pirms trieciena, atslogojot priekšu.

Ja neskaita cerību, ka, gana ātri lidojot pāri, bedrē iekrist nepaspēsi, tad labāk, lai trieciens notiek mazākā ātrumā.

Bremzē. BET - un šis ir ļoti svarīgi - nekādā gadījumā nebrauc iekšā bedrē bremzējot.

Bremzē, cik vari, bet pēdējā brīdī tās ir jālaiž vaļā. Ja labi pacenšas un nav ABS (bet kam gan mūsdienās, izņemot nojūgušos fanātus kā mani, nav ABS), tad varētu gadīties bedrē trāpīt jau ar šļūcošiem ratiem - un tas ir ļoti slikti, jo ritenis nevis centīsies no bedres izripot ārā, bet ar visu spēku uzsitīs pa asfalta kanti.

Bet, pat ja tev ir ABS, ESP, ESC, ASR un visi citi iespējamie asistenti, bremzes pirms bedres tāpat vajag atlaist vaļā - lai ritenim vieglāk izripot ārā un svara pārnese atslogotu mašīnas priekšu. Tādējādi trieciens būs vājāks, jo uz nabaga riepas gulsies, atkarīgs gan no auto masas un ātruma, bet, teiksim, kāda pustonna mazāk.

Kas vēl - ja nu tomēr ir jābrauc iekšā, tad dari to ar iztaisnotu stūri. Pat ja viss būs slikti, trieciens sanāks tāds, ka ne tikai pārsitīs riepu, salocīs disku, bet arī sāks jau locīt kaut kādas piekares detaļas, tad vismaz salocīsies mazāk nekā tad, ja trāpa ar šķību riteni, kas paķers līdzi vairāk detaļu, kādu stūres stieni utml.

Ā, vēl, nu - ja jūties baigais nindzja, tehniski var mēģināt pirms bedres vēl iedot mizā, lai priekša atslogojas vēl vairāk, svaram pārnesoties uz aizmuguri, toties uzreiz pēc tam, kad priekša no bedres jau ārā, piebremzēt, lai, pirms tā satiekas ar bedri, atslogotu aizmuguri.

Sargā pats sevi, tad arī Fizika tevi sargās.

PS: Ja esmu ko aizmirsis vai arī sarakstījis kādas muļķības, līdzu ziņo, papildināšu vai pielabošu.